Vieglatlētika

Vieglatlētika ir viens no populārākajiem un studentu iecienītākajiem sporta veidiem. Studējošā jaunatne iesaistījās 1922. gadā dibinātajā Latvijas Universitātes akadēmiskajā sporta biedrībā (LU ASB), kas 1929. gadā ieguva nosaukumu “Universitātes Sports” (US). 1930. gadā jau bija izveidojusies vieglatlētikas sekcija. LU studenti ar pirmajām Latvijas vieglatlētikas sacensībām guva panākumus, kam sekoja 2. vieta I Baltijas akadēmiskajās sacensībās Tartu (Igaunija). 1924. gadā Parīzē (Francija) notikušajās olimpiskajās spēlēs Gvido Jekals ieguva 14. vietu desmitcīņā. 30. gados latvieši aktīvi sāka piedalīties studentu pasaules meistarsacīkstēs, kā arī piedalījās Baltijas augstskolu sacīkstēs, kurās 1930. gadā 2. vietu 1500 m skrējienā un 1931. gadā 2. vietu 1500 m skrējienā un 3. vietu 800 m skrējienā ieguva Vilhelms Migla. 1935. gadā Alīse Gailīte (arī Latvijas pirmās sieviešu basketbola izlases dalībniece) izcīnīja 3. vietu augstlēkšanā akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs Budapeštā (Ungārija). 1939. gadā šāda paša līmeņa sacensībās Montekarlo (Monako) 2. vieta Arnoldam Bērziņam pieccīņā un Ralfam Balodim 1500 m skrējienā. LU vieglatlēti ar atzīstamiem panākumiem piedalījās arī SELL sacensībās.

1949. gadā Latvijas Valsts universitātes (LVU) vieglatlēti izcīnīja 2. vietu komandu vērtējumā Vissavienības 3. studentu spartakiādē, savukārt 1950. gadā Mirdza Auziņa ieguva 1. vietu augstlēkšanā Vissavienības spartakiādē Ļeņingradā (Krievija). 1979. gadā Anitai Stukānei (Balodei) 1. vietas PSRS tautu spartakiādē Maskavā (Krievija), pasaules kausa izcīņā Monreālā (Kanāda) un X Universiādē Mehiko (Meksika) ar Latvijas un LVU rekordu tāllēkšanā. 1988. gadā Gatis Deksnis ieguva 1. vietu PSRS čempionātā ar Latvijas un LVU rekordu 3000 m kavēkļu skrējienā, kas nav pārspēts joprojām.

90. tajos gados vieglatlētikas masveidība samazinājās, tomēr sportisti turpināja iepriecināt ar augstvērtīgiem rezultātiem. 2002. gadā Staņislavs Olijars ieguva 2. vietu 110 m/b 18. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Minhenē (Vācija), 2004. gadā - 5. vietu XXVIII olimpiskajās spēlēs Atēnās (Grieķija), 2006. gadā - 1. vietu 19. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Gēteborgā (Zviedrija). Aināram Kovalam 2005. gadā 1. vieta šķēpmešanā XXIII Universiādē Izmirā (Turcija), 2007. gadā - 3. vieta XXIV Universiādē Bangkokā (Taizeme), 2008. gadā 2. vieta XXIX olimpiskajās spēlēs Pekinā (Ķīna) un 2009. gadā - 1. vieta XXV Universiādē Belgradā (Serbija). 2012. gadā Laurai Ikauniecei-Admidiņai 2. vieta, Aigai Grabustei 3. vieta septiņcīņā 21. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Helsinkos (Somija). 2013. gadā Laurai Ikauniecei-Admidiņai 1. vieta septiņcīņā XXVII Universiādē Kazaņā (Krievija), 2015. gadā- 3. vieta 15. pasaules čempionātā vieglatlētikā Pekinā (Ķīna).

Izmantotie informācijas avoti
Personības Notikumi

1920-1944

1923

LU komandai 2. vieta I Baltijas akadēmiskajās sacensībās Tartu (Igaunija)

Latvijas delegācija Parīzes (Francija) olimpisko spēļu atklāšanas parādē. 1924. gads. Priekšā Gvido Jekals, ar karogu - Arvīds Ķibilds 1924

Pirmais LU studentu starts olimpiskajās spēlēs - Gvido Jekalam 14. vieta desmitcīņā Parīzē (Francija), uzvara arī Baltijas studentu daudzcīņnieku sacensībās

1930

Vilhelmam Miglam 2. vieta 1500 m skrējienā V Baltijas augstskolu sacīkstēs

1930

Vilhelms Migla - Latvijas čempions apvidus skrējienā/krosā

1931

Vilhelmam Miglam 2. vieta 1500 m skrējienā un 3. vieta 800 m skrējienā VI Baltijas valstu studentu spēlēs

1933

Ernai Miķelsonei (Eltermanei) 1. vieta 100 m sprintā un tāllēkšanā, Violetai Eversai 1. vieta augstlēkšanā, Alīsei Gailītei 2. vieta 100 m sprintā un augstlēkšanā, Almai Gailītei 3. vieta tāllēkšanā SELL spēlēs

1935

Alīsei Gailītei 3. vieta augstlēkšanā akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs Budapeštā (Ungārija)

1936

SELL spēlēs uzvara Arnoldam Bērziņam un 2. vieta Nikolajam Zariņam (pieccīņā); 2. vieta 800 m skrējienā Ralfam Balodim

Ralfs Balodis 1939

2. vieta Arnoldam Bērziņam pieccīņā un Ralfam Balodim 1500 m skrējienā (4:03,5 min.) akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs Montekarlo (Monako)

1945-1990

1948

Ilgai Zeltiņai 200 m sprintā, Ivaram Dribam diska mešanā, Vilim Ilgažam 5000 m skrējienā 2. vieta Vissavienības arodbiedrības spartakiādē Harkovā (Ukraina)

1949

LVU vieglatlētiem 2. vieta komandu vērtējumā Vissavienības 3. studentu spartakiādē

1949

Ilgai Zeltiņai 1. vietas 4x100 m un 4x200 m stafetes skrējienos II Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā (Krievija)

1950

Mirdzai Auziņai 1. vieta augstlēkšanā Vissavienības spartakiādē Ļeņingradā (Krievija)

1958

LVU vieglatlētiem 2. vieta komandu vērtējumā Latvijas PSR studentu spartakiādē

1962

Irēnai Tambergai (Kausei) Latvijas un LVU rekords tāllēkšanā - 6.03 m

1968

Dainai Plēsumai (Miltai) - Latvijas un LVU rekords diska mešanā (52.06 m) draudzības sacensībās ar Rostokas universitātes sportistiem

1970

Lilitai Zeltiņai (Pļavinskai) jauns Latvijas un LVU rekords augstlēkšanā (1.70 m)

1977

Anita Voiča (Jakševica) augstlēkšanā pārvar 1.80 m Latvijas ziemas čempionātā vieglatlētikā

1978

Anitai Stukānei (Balodei) 1. vieta, Latvijas un LVU rekords (6.66 m) tāllēkšanā PSRS-VDR sacensībās

Anita Stukāne (Balode). Foto LETA 1979

Anitai Stukānei (Balodei) 1. vietas PSRS tautu spartakiādē Maskavā (Krievija), pasaules kausa izcīņā Monreālā (Kanāda) un X Universiādē Mehiko (Meksika), kur sasniedz Latvijas un LVU rekordu tāllēkšanā − 6.80 m

1988

Gatim Deksnim 1. vieta un Latvijas un LVU rekords (8:31,35 min) 3000 m kavēkļu skrējienā PSRS čempionātā

1991-2018

Jeļena Blaževiča, 1996. gads 1996

US pārstāvji (Jeļena Blaževiča, Einārs Tupurītis, Rojs Piziks, Gundega Sproģe un Egils Tēbelis) piedalās XXVI olimpiskajās spēlēs Atlantā (ASV)

Lasīt vairāk

2002

Staņislavam Olijaram 2. vieta 110 m/b 18. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Minhenē (Vācija)

2004

Staņislavam Olijaram 5. vieta 110 m/b XXVIII olimpiskajās spēlēs Atēnās (Grieķija)

Ainārs Kovals (LU PPF 5. kursa students) - 1. vietas šķēpmešanā ieguvējs, 2005. gads. Foto Toms Grīnbergs 2005

Aināram Kovalam 1. vieta šķēpmešanā XXIII Universiādē Izmirā (Turcija)

2006

Staņislavam Olijaram 1. vieta 110 m/b 19. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Gēteborgā (Zviedrija)

2007

Aināram Kovalam 3. vieta šķēpmešanā XXIV Universiādē Bangkokā (Taizeme)

2008

Aināram Kovalam 2. vieta šķēpmešanā XXIX olimpiskajās spēlēs Pekinā (Ķīna)
Lasīt vairāk

2009

Aināram Kovalam 1. vieta šķēpmešanā XXV Universiādē Belgradā (Serbija)

Laurai Ikauniecei-Admidiņai 2. vieta septiņcīņā 21. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Helsinkos (Somija), 2012. gads 2012

Laurai Ikauniecei-Admidiņai 2. vieta, Aigai Grabustei 3. vieta septiņcīņā 21. Eiropas čempionātā vieglatlētikā Helsinkos (Somija)
Lasīt vairāk

2013

Laurai Ikauniecei-Admidiņai 1. vieta septiņcīņā XXVII Universiādē Kazaņā (Krievija)

2015

Laurai Ikauniecei-Admidiņai 3. vieta septiņcīņā 15. pasaules čempionātā vieglatlētikā Pekinā (Ķīna)
Lasīt vairāk

2018

Sindijai Bukšai Latvijas rekords 100 m sprintā (11,29 s)

2019

Sindija Bukša “Gada balvā vieglatlētikā “ iegūst “Gada vieglatlētes” titulu