Uldis Ģērmanis, vēsturnieks un publicists, trimdas laikraksta “Brīvā Latvija” līdzstrādnieks 19. gs. 30. gados bija aktīvs volejbolists. Spēlējis Universitātes Sporta (US) sastāvā un kopā ar komandu izcīnījis vairākas uzvaras gan Latvijas meistarsacīkstēs (1932., 1935., 1942. un 1943. gadā čempiona tituls), gan korporāciju rīkotajos turnīros. U. Ģērmanis kopā ar komandas biedriem - Arvīdu Pētersonu, Kārli Šleiceri, Voldemāru Elmūtu, Alfrēdu Hermanovski un Induli Laukevicu 1939. gadā starp 23 valstu pārstāvjiem uzvarēja Studentu pasaules meistarsacīkēs Monako. Tieši U. Ģērmanis ar azartisku pēdējo servi palīdzēja komandai izcīnīt Eiropas meistartitulu.

“Dr. his. Uldis Ģērmanis bija drosmīgs cīnītājs par savas tautas brīvību un godu - šī cīņas griba iegūta var būt sporta laukumā un arī kara laukā. Latvijas Universitāte Uldi Ģērmani (savos ironiskajos darbos ar segvārdu Dr. Ulafs Jāņsons) paturēs atmiņā kā lielisku vēsturnieku un publicistu, kurš savā laikā bija arī izcils volejbolists.” (Personības Latvijas Universitātes sportā, 2004. gads).

Vispusīgs sportists, kas guvis panākumus kā hokeja laukumā, tā arī volejbolā, basketbolā un futbolā. Arvīds Pētersons bija viens no ledus hokeja spēles aizsācējiem Latvijā. No 1938. līdz 1944. gadam mācījās LU Mehānikas fakultātē, bija korporācijas “Letgallia” filistrs, šīs korporācijas komandas sastāvā izcīnīja Filistru biedrības savienības dāvātos ceļojošos sudraba kausus basketbolā un volejbolā.

Lielākais panākums – izcīnīta pirmā vieta “Universitātes Sporta” komandas sastāvā Akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs volejbolā Monako, 1939. gadā.

LVU Fiziskās audzināšanas un sporta katedrā Arvīds Pētersons strādāja no 1947. līdz 1950. gadam, trenēja gan LVU vīriešu volejbola komandu, un arī pats spēlēja tajā, gan sieviešu volejbola komandu. LVU sieviešu komanda trenera A. Pētersona vadībā izcīnīja uzvaras Latvijas PSR meistarsacīkstēs no 1947. līdz 1950. gadam. 1950. gadā LVU sieviešu komanda volejbolā izcīnīja 1. vietu Vissavienības studentu spēlēs.

1966. gadā Arvīdam Pētersonam piešķīra Latvijas Nopelniem bagātā trenera nosaukumu. No 1948. līdz 1953. gadam Arvīds Pētersons vadīja volejbola treneru padomi.

Jānis Bičevskis 1962. gadā iestājās LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru ar izcilību pabeidza 1970. gadā. Vēlāk bija fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1979), datorzinātņu doktors (1992) un profesors (2002). Nopietnākie panākumi sportā sasniegti studiju laikā. No 1966. gada J. Bičevskis bija LVU izlases pamatsastāva spēlētājs volejbolā, piedaloties visdažādākajās sacensībās. LVU vīriešu komanda lielāko tiesu spēlēja Rīgas un Latvijas “A” klases meistarsacīkstēs. Tajā laikā Latvijā vīriešu volejbols bija ļoti populārs, un, lai piedalītos “A” klases meistarsacīkstēs, vajadzēja izcīnīt tiesības, pārvarot dažādus pretendentu turnīrus.

Labākie panākumi tika sasniegti, piedaloties Latvijas Augstskolu studentu spartakiādēs (LASS) un izcīnot godalgotās vietas (Personības Latvijas Universitātē, 2004. gads).

Leopolds Kovals - četrkārtējais Latvijas PSR čempions LVU sastāvā, 1947-1993 pasniedzējs LVU.

Leopolds Kovals pedagoģisko darbu LVU uzsāka 1947. gadā, līdz 1974. gadam būdams pasniedzēja amatā, bet vēlāk līdz pat pēdējai darba dienai 1993. gadā - docents. LVU darba gaitu sākumā L. Kovals vadīja sporta nodarbības visu fakultāšu un kursu studentiem dažādos sporta veidos, taču vislielāko enerģiju viņš veltīja volejbola mācīšanas metodikai un volejbola attīstībai Latvijā. LVU sieviešu volejbola komanda L. Kovala vadībā no 1951. līdz 1967. gadam 10 reizes izcīnīja godalgotas vietas PSRS mēroga sacensībās, 15 reizes bija Rīgas čempiones un 14 reizes Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas čempiones. Papildus nozīmīgs ir arī L. Kovala kā aktīva sportista karjeras laiks - viņš bija viens no labākajiem tā laika volejbolistiem, izsakoties volejbola terminoloģijā - neaizvietojams cēlājs. Latvijas PSR izlasē Kovals spēlēja no 1945. līdz 1954. gadam. Pieminot L. Kovala lielo ieguldījumu Latvijas PSR volejbolā attīstībā, viņa bijušie audzēkņi un volejbola veterāni 1994. gada vasarā nodibināja sabiedrisko organizāciju “Trenera Kovala fonds”. Četrkārtējais Latvijas PSR čempions LVU sastāvā L. Kovals lielu enerģiju veltīja volejbola attīstībai Latvijā, bija autors grāmatām “Volejbols” (1960) un “Latvijas volejbola vēsture 1920-1991” (1993).

Tālis Millers LVU Ķīmijas fakultātē iestājās 1947. gadā un studiju laikā turpināja aktīvi nodarboties arī ar sportu. No 1949. līdz 1952. gadam bija LVU un Latvijas PSR volejbola izlases dalībnieks un komandas sastāvā vairākkārt izcīnīja Rīgas un Latvijas PSR čempiona nosaukumu, kā arī ar zināmām sekmēm startēja PSRS mēroga sacensībās.

Tālis Millers bija viens no LU volejbola trenera Kovala fonda (TKF) dibināšanas ierosinātājiem 1994. gadā. Vienmēr palīdzēja organizēt dažādus TKF rīkotos pasākumus, piešķirot telpas un personīgi ziedojot finansiālos līdzekļus.

Tālis Millers, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ir vēl viens apliecinājums tam, ka personības izaugsmē liela nozīme ir sportam. Tā ir mērķtiecība, neatlaidība, gribasspēks un atbildība – īpašības, kas viņam ir palīdzējušas kļūt par izcilu zinātnieku un sabiedrisku darbinieku.

1949. gadā Inta Prauliņa iestājās LVU Ķīmijas fakultātē, studiju laikā iesaistījās LVU volejbola komandā, ko tolaik trenēja Arvīds Pētersons un pirmo reizi piedalījās oficiālās sacensībās – toreizējās Padomju Savienības meistarsacīkstēs volejbolā, kur mūsu valsts komanda izcīnīja 12. vietu. Par saviem lielākiem sasniegumiem sportā Inta Prauliņa uzskata izcīnīto 1. vietu Baltijas spartakiādē Tallinā (Igaunija) 1952. gadā un 1. vietu Vissavienības Augstskolu studentu spartakiādē. Inta Prauliņa atzīst, ka sports ir devis rūdījumu un izturību visiem spēkiem cīnīties par uzvaru volejbola laukumā, darbā – veicot atbildīgus uzdevumus, nesalūzt dzīves smagajos brīžos. Sports ir palīdzējis iepazīt cilvēkus, novērtēt draugus.

Egīls Rubenis darbu LU zinātniski metodiskajā jomā uzsāka 1965. gadā. Toreizējas Fiziskās audzināšanas katedras konferencēs un Tartu Valsts universitātē nolasīja vairākus referātus: “Volejbolistu antropometrisko rādītāju izmaiņas treniņos, izmantojot apsmagojumus” (1969), “Volejbolistu iesildīšanās” (1974), “Piespēļu un servju uzņemšana – viens no galvenajiem tehnikas paņēmieniem volejbolā” (1983) u.c. Kopīgi ar docentu Leopoldu Kovalu šai pašā 1983. gadā izstrādāja metodisko materiālu “Volejbola spēles noteikumi un komentāri”.

20 gadus (1967-1987) lektors E. Rubenis vadīja LU vīriešu volejbola izlases komandu dažāda mēroga sacensībās. Visus šos gadus E. Rubenis LVU organizēja Kristapa Morberga kausa izcīņas sacensības volejbolā starp fakultāšu komandām. E. Rubenis aktīvi piedalījās visu Veselības dienu organizēšanā un vadīšanā kā studentiem, tā arī pasniedzējiem, piedalījās LU Sporta kluba rīkotajās sacensībās pasniedzējiem un darbiniekiem gan kā dalībnieks, gan kā organizators.

No 1993. līdz 1998. gadam E. Rubenis bija trenera Leopolda Kovala sabiedriskā fonda (TKF) priekšsēdētāja vietnieks.

Par labu darbu LU un panākumiem sportā, vadot sacensībās LU izlases komandas, E. Rubenis vairākkārt apbalvots ar LU rektora pateicībām, sporta biedrību atzinības rakstiem, “Universitātes Sporta” diplomiem (Sporta izglītība Latvijas Universitātē, 2009. gads).

Andrejs Siliņš, habilitētais doktors fizikas zinātnē (1992), LVU Fizikas un matemātikas fakultātē iestājās 1959. gadā un 1963. gadā, pārvarot milzīgu konkurenci, ieguva tiesības turpināt studijas Maskavas Valsts universitātē. Lai LVU nodarbotos ar kādu sporta veidu, bija jāiet pie pasniedzējiem uz pārbaudījumiem. Aizgājis pie pasniedzēja trenera Leopolda Kovala un, izpildot docenta specifiskos vingrinājumus (piespēles, gremdes pēc zemu celtas bumbas u.c.), tika ieskaitīts LVU izlases komandā. Turpmākajos gados Andrejs Siliņš LVU komandā spēlēja ar Hariju Bondaru, Andri Šmitu, Jāni Bičevski, Andri Kauķi u.c.

Jānim Bičevskim gan kopā ar Andreju Siliņu sportojot, gan vēlāk strādājot LU, ir vislabākās atmiņas: “Kopā esam spēlējuši dažāda līmeņa sacensībās un komandās no 1962. gada. Mums abiem attieksme pret sportu un zinātni ir visai līdzīga – sports bija lielā aizraušanās, kas palīdzēja gūt panākumus profesionālajā darbā” (Personības Latvijas Universitātē, 2004. gads).

Zigismunds Grigoļunovičs darbu LU uzsāka 1999. gadā, kad sāka trenēt LU sieviešu volejbola komandu, kas toreiz saucās LU Jaunība un trenera vadībā vairākkārt izcīnīja LASS un SELL spēļu čempioņu titulu.

Kādā studentu intervijā uz jautājumu, kāds ir trenera darbs, Zigismunds Grigoļunovičs atbildēja: ”Viennozīmīgi interesants un radošs. Darbs ar jauniem, spēcīgiem dzīvespriecīgiem cilvēkiem liek pašam justies jaunākam. Vai grūts? Atbilde ir redzama manos matos. Sirmums radās ar gadiem. Šobrīd studentu dzīve ir saspringta - mācības, darbs, personīgā dzīve. Visam vajadzīgs laiks, sportam arī, un tas rada grūtības. arī sporta bāzes ierobežo. Un tomēr, students var daudz!” (Sporta izglītība Latvijas Universitātē, 2009. gads).

Inguna Minusa, studējot LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, 1999. gadā sāk spēlēt volejbolu jaunizveidotājā komandā LU “Jaunība”, ko trenē Zigmunds Grigoļunovičs. LU “Jaunības” sastāvā Inguna iegūst Latvijas čempiones titulu, 2000. gadā 2. vietu, 2001. gadā 3. vietu. Atjaunotajās SELL spēlēs Inguna Minusa ar savu partneri Ingu Pūliņu ir trīskārtējās čempiones pludmales volejbolā.

Nozīmīgākā Ingūnas Minusas uzvara pludmales volejbolā ir kopā ar Ingu Pūliņu izcīnītā 1. vieta Eiropas U-23 čempionātā 1999. gadā. Gadu vēlāk, 2000. gadā, uz Eiropas čempionātu Inguna un Inga brauc ar treneri Ilmāru Pūliņu un izcīna 2. vietu. Ingunas partnere pludmales volejbolā Inga Pūliņa viņu raksturo ar vārdiem: “Inguna ir ļoti izpalīdzīga un labestīga. Gribot negribot cilvēks kļūst atkarīgs no viņas labestības!” (Personības Latvijas Universitātes sportā, 2004. gads). Šobrīd Inguna Minusa nodod savas profesionālās zināšanas volejbolā “Minusas volejbola skolas” audzēkņiem. No 2018. gada Inguna Minusa ir Latvijas sieviešu izlases galvenā trenere.

1998. gadā Inga Pūliņa pabeidza Murjāņu Sporta ģimnāziju un iestājās LU Fizikas un matemātikas fakultātē, izvēloties optometrijas specialitāti. 2000./2001. gada sezonā Inga Pūliņa sāka spēlēt Universitātes komandā LU “Jaunība” un republikas čempionātā izcīnīja 2. vietu. Pludmales volejbolu viņa sāka spēlēt sava prieka pēc, speciāli netrenējoties, taču guva ievērojamus rezultātus. 1999. gadā vasarā Inga ar Ingunu Minusu piedalījās Eiropas pludmales volejbola čempionātā U-23 un izcīnīja 1. vietu, 2000. gadā – 2. vietu. Atjaunotajās SELL spēlēs Inga Pūliņa ar savu partneri Ingunu Minusu bija trīskārtējās čempiones pludmales volejbolā.

“Komandas biedrenes par Ingu saka, ka viņa ir jautra un gudra, sportā ļoti nopietna un mērķtiecīga. Spēlēs fantastiski izpaužas viņas raksturs, jo viņa nekad nepadodas un, cik vien var, neļauj to darīt citām komandas biedrenēm!” (Personības Latvijas Universitātes sportā, 2004. gads).