Pirmais Latvijas šaha lielmeistars, 1931. gadā pārstāvēja Latviju 4. Nāciju šaha turnīrā Prāgā (Čehija), 1935. gadā Šaha olimpiādē Varšavā (Polija), 1939. gadā Šaha olimpiādē Buenosairesā (Brazīlija). Dzimis 1908. gadā Rīgā, kurpnieka Mihaila Petrova un viņa sievas Anastāsijas ģimenē kā jaunākais no viņu trīs bērniem. No 1919. līdz 1925. gadam mācījās Rīgas pilsētas Krievu vidusskolā. 1925. gadā uzsāka studēt Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tieslietu fakultātē, 1926. gadā ieguva pirmās vietas 1. Rīgas meistarsacīkstēs un Latvijas Šaha kluba meistarsacīkstēs un pārsvarā nodevās šaha spēlei.

Vladimirs Petrovs bija 1929. gadā dibinātās LU krievu studentu korporācijas "Ruthenia" biedrs. 1937. gadā guva panākumus jaunajā Ķemeru viesnīcas ēkā notikušajā Starptautiskajā Šaha turnīrā un kļuva par šaha lielmeistaru. 1938. gadā šaha turnīrā Margitā uzvarēja Francijas šaha lielmeistaru un pasaules čempionu Aleksandru Aļehinu. 1939. gadā 8. Šaha olimpiādē Buenosairesā (Brazīlija) V. Petrovs nezaudēja nevienā no šaha partijām, bet ar Aļehinu un Kapablanku nospēlēja neizšķirti.

1940. gadā viņš PSRS 12. čempionātā ieņēma 10. vietu. 1941. gada vasaras sākumā Vladimirs aizbrauca uz turnīru Rostovā pie Donas, kur viņu pārsteidza Otrā pasaules kara sākums. 1941. un 1942. gadā viņš piedalījās šaha meistaru turnīros Maskavā un Sverdlovskā (tagad Jekaterinburga), bet 1942. gada 31. augustā viņu arestēja un piesprieda 10 gadus ieslodzījuma soda nometnēs.

Miris soda nometnē Kotlasas tuvumā 1943. gada 26. augustā.

Starptautiskais lielmeistars šahā, treneris, žurnālists un ilggadējs žurnāla "Šahs" galvenais redaktors.

PSRS sporta meistars kopš 1957. gada, starptautiskais lielmeistars no 1967. gada, par ko A. Gipslim veltīts dzejolis žurnālā Dadzis:

Kož acis sērs, cērt kaklā vaivars.
Ne tāds vien posts vēl daudzus skars,
Jo vakar viņš bij tikai Aivars,
Bet šodien ir jau lielmeistars.
Kā būs — te jājautā bez riska -
Ja celts tiks godā starptautiskā? /H. Heislers/

Pasaules eksčempiones šahā Nonas Gaprindašvili treneris no 1966. līdz 1979. gadam. 1976. gadā piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukums. Gipšļa trenētā PSRS sieviešu izlase uzvarēja sešās Pasaules šaha olimpiādēs.

Miris 2000. gada 13. aprīlī šaha turnīrā Berlīnē (Vācija).

Starptautiskais lielmeistars šahā, žurnālists. Guvis visspožākos panākumus Latvijas šaha vēsturē - piedalījies daudzos Latvijas PSR un PSRS čempionātos, kļuvis par pasaules čempionu.

PSRS sporta meistars kopš 1954. gada, starptautiskais lielmeistars kopš 1957. gada. Astotais pasaules čempions no 1960. līdz 1961. gadam, astoņkārtējs šaha olimpiādes čempions, pieckārtējs Eiropas čempions (komandas sastāvā), pasaules studentu čempions (komandas sastāvā) no 1956. līdz 1958. gadam, PSRS čempions 1957. - 1958., 1967., 1972., 1974., 1978. gados. Latvijas PSR čempions 1953. un 1965. gadā, republikas ātrspēles čempions 1971., 1973. gadā. Uzvarējis virknē starpzonu un starptautiskajos turnīros.

Beidzis Latvijas Valsts universitāti.

Šaha lielmeistare, daudzus gadus bijusi viena no labākajām šaha spēlētājām Latvijā. Astoņkārtēja Latvijas sieviešu šaha čempionātu uzvarētāja.

Kopš 2000. gada dzīvo Leonā (Francija) un šaha čempionātos pārstāv Franciju.

Latvijas FIDE meistars šahā (2015), šobrīd studē LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē. 2010. gadā bija otrais Latvijas junioru šaha čempionāta U16 vecuma grupā. 2011. gadā uzvarēja Latvijas junioru šaha čempionāta U16 vecuma grupā un Eiropas junioru čempionātā ātrajā šahā U16 vecuma grupā. 2012. gadā bija otrais Latvijas junioru šaha čempionāta U18 vecuma grupā. Divas reizes uzvarēja Termo-Eko kausa izcīņā šahā (2013., 2015.). 2014. gadā uzvarēja Rīgas Tehniskās universitātes Open B turnīrā. 2016. gadā bija otrais Latvijas ātrā šaha čempionātā un uzvarēja Rīgas pilsētas šaha čempionātā. 2017. gada martā Viļņā (Lietuva) Baltijas zonālā turnīra otrajā posmā izpildīja savu pirmo starptautiskā meistara (IM) normu. 2017. gada maijā kļuva par Latvijas šaha čempionāta uzvarētāju un izpildīja otro starptautiskā meistara normu. 2014. un 2017. gadā piedalījies arī Latvijas studentu čempionātā, kurā ieguvis 1. vietu.

1990. gadu pirmajā pusē bija viena no vadošajām Latvijas šahistēm. 1996. gadā ieguva sudraba medaļu Latvijas sieviešu šaha čempionātā, uzvarot turnīra uzvarētāju Andu Šafransku savstarpējā partijā. Latvijas 1992. gada atklātajā šaha čempionātā saņēma balvu kā labākā dalībniece sieviešu konkurencē. 1996. gadā Erevānā (Armēnija) pārstāvēja Latvijas sieviešu izlasi 32. šaha olimpiādē. Par panākumiem turnīros FIDE 2001. gadā viņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. Bija precējusies ar lielmeistaru Viesturu Meijeru. Kopš 2000. gadu sākuma šaha turnīros piedalās reti. 2017. gada aprīlī Rīgā piedalījās Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm.