1936
Latvijā pirmās orientēšanās sacensības notika 1936. gada oktobrī. Par tām rakstīja gan “Jaunākās Ziņas”, publikācijas nosaukumā liekot to pašu apzīmējumu - “Skrējiens nezināmā virzienā” un aprakstot diezgan ironiski, gan “Sporta Pasaule” ar rakstu “Pirmo reizi Latvijā: orientācijas skrējiens”, gan akadēmiskās dzīves laikraksts “Students” sadaļā “Sports”, kur ziņoja:
“Orientācijas skrējienā - mežā, ko pirmo reizi Latvijā rīkoja Vieglatlētikas savienība Meža parkā, svētdien 19. oktōbrī sieviešu sacensībās startēja tikai viena dalībniece A. Pumpure-Daubere, kas veica 2 kilometrus garo distanci 19 minūtēs 33 sek. Arī vīriešu sacensībā dalībnieku skaits bija mazs. Gargabalu skrējēju klasē uzvarēja Motmillers, veicot 6 km. 57 min. 39 sek., otrais Laipenieks 57 min. 39 sek. Vidusdistanču skrējēji skrēja 2 kilometrus, tiem jau labāki veicās. Uzvarēja Dižbite ar laiku 14 min. 15,8 sek., 6. Vietā Mauriņš (US) - 22 min., 53,1 sek.”
Anna Daubere-Pumpure pārstāvēja “Universitātes Sportu”.
⬅1960/1963
“Ja sporta lietpratēju palūgtu uzskaitīt sporta veidus, kuriem, pēc viņa domām, tuvākajā nākotnē sagaidāms vislielākais progress, varat būt pārliecināti - vienu viņš nenosauks. Un tomēr... tieši tāds sporta veids ir orientēšanās sacensības jeb, kā pie mums līdz šim tās pieņemts saukt, slēgtais maršruts.…
Šī sporta veida priekšrocības visai uzskatāmas. Tas neprasa stadionus, dārgas sporta manēžas un inventāru. Treniņu un sacensību trases ir meža takas, upju krasti un jūrmalas kāpas. Ne piesmakušo sporta zāles gaisu, bet priežu meža dzīvinošo aromātu elpo sportista krūtis. Ne stadiona vienmuļie apļi mijas tā apziņā, bet neatkārtojamās dzimtenes dabas ainavas. Uzvarētāja finišu šajās sacensībās nesveic brāzmainas skatītāju ovācijas un tomēr prieks par distancē veiksmīgi pārvarētajām grūtībām liek iemīlēt šo sporta veidu.” (E. Tardenaks, 1961. gads).
⬅1963
Sākas orientēšanās kā patstāvīga sporta veida uzplaukums Latvijā, izejot ārpus tūrisma sporta veida ietvariem. 1963. gadā tiek nodibināta gan Latvijas Orientēšanās sporta federācija, gan Rīgas pilsētas Orientēšanās sporta federācija, gan Orientēšanās sekcija LVU.
Pirmā LVU Orientēšanās sekcijas priekšsēdētāja no 1963. līdz 1964. gadam - LVU Fizikas un matemātikas fakultātes studente Biruta Strautiņa (Rozenberga).
LVU orientēšanās sekcija tika izveidota 1963. gada aprīlī, un šī gada vasarā LVU komanda jau piedalījās LPSR meistarsacīkstēs, kā arī sacensībās Vidusāzijā (Alma-Atā, Frunzē, Taškentā, Buhārā un Samarkandā), bet ziemā pārstāvēja Latviju orientēšanās sacensībās Sverdlovskā uz Eiropas-Āzijas robežas.
⬅1963
Gadu pirms labāko Latvijas PSR orientieristu noteikšanas 1964. gadā, LVU 1963. gadā tiek izvēlēti labākie orientieristi - Imants Mētra un Uldis Šafraneks no Fizikas un matemātikas fakultātes, Guntis Upacers no Bioloģijas fakultātes, sieviešu konkurencē - Ģeogrāfijas fakultātes studente Lauma Krēmere.
“Mūsu sporta veids ir aizraujošs, - sniegotajās, pavasara ziedos līkstošajās, rudens lapu zeltītajās trasēs netrūkst romantikas. Konkursa “LVU labākais orientieris” pagājušā gada uzvarētāji bija Fizikas un matemātikas fakultātes students U. Šafraneks un Ģeogrāfijas fakultātes studente L. Krēmere. Varam atzīmēt 5 labākos šajā konkursā 1963. gada pirmajā pusē:
sievietes:
1. L. Krēmere — 164 p.
2. В. Strautiņa — 158 р.
3. Dz. Deme — 157 р.
4. А. Rudzīte — 138 р.
5. I. Zeltiņa — 84 р.
vīrieši:
1. U. Šafraneks — 239 р.
2. G. Upacers — 236 р.
3. I. Mētra — 209 р.
4. А. Actlņš — 59 р.
5. F. Kovalenko — 55 р.
Gada pirmajā pusē gūti lieliski panākumi — izpildītas 2 pirmās, 7 otrās, 12 trešās sporta klases. Daļa no I sporta klases prasībām izpildītas jau J. Smildziņai, Dz. Demei un I. Vetrovai. Vēl ir daudz sportistu, kam līdz III vai II sporta klasei sekmīgi jāstartē vēl tikai dažās sacensībās. Veiksmīgu startu vasarā!”
(B. Strautiņa, 1963. gads).
1964
1964. gada sākumā notiek pirmās LVU ziemas orientēšanās sacensības. Daudzi no orientieristiem pirms orientēšanās sporta sekcijas izveidošanas ir iepriekš darbojušies citu sporta veida sekcijās, jo īpaši - slēpošanā.
⬅1967/1968
Aktivitātēs izceļas gan komandas, gan personības. 60.-70. gadu aktīvākie LVU orientieristi - Uldis Šafraneks, Edmunds Tardenaks, Ausma Rudzīte (Tardenaka), Jānis Bendiks, Māra Liepiņa, Biruta Strautiņa (Rozenberga), Pēteris Trapencieris, Guntis Upacers, Imants Mētra, Uldis Alksnis u.c.
“Ja kāds pajautātu - kura ir orientēšanas sporta īstā sezona - ziema vai vasara, vaicātājs droši vien raustītu piecus. Viņam būtu taisnība, jo īstenībā var runāt par diviem šī sporta veidiem - ziemas un vasaras. Ziemā «kartes un kompasa bruņinieki» svīst uz slēpēm, vasarā dod priekšroku paša kājām. Taču LVU sacensības, kas notika svētdien, 13. novembrī, pie Langstiņu ezera, īsti nevar pieskaitīt ne pie viena, ne otra veida, jo dalībnieki gan pārvietojās skriešus, bet no vasaras tik vien bija pāri palicis kā kaila zeme, kas skanēja zem kājām kā bruģis un vietām vēl mirdzēja balta pēc aukstās nakts. Tomēr tas nespēja mazināt skaļo entuziastu pulku, kas svētdienas rītā Baltezerā atstāja vilcienu un raibā virtenē devās uz Langstiņa pusi. [..]
TRĪS PIRMIE
Lai nu kā. bet, distanci beidzot, dalībnieku slapjās muguras un skaļā
vēlēšanās tikt pie ūdens spaiņa asi kontrastēja ar aizsalušajām peļķēm un tikko
birt sākušo sniedziņu. Dalībnieki saradās visai ātri, tā ka varēja sākt jau
interesēties par rezultātiem. Pateicoties tiesnešu brigādes operatīvajam
darbam, tie drīz vien kļuva zināmi. Ilgu laiku labākais rezultāts bija Jānim
Bendikam. Savācis 108 punktus un distanci beidzis kontrollaikā, viņš varēja
reāli cerēt uz l. vietu. Tā domāja daudzi, bet Jānis tikai teica: «Imants vēl
nav ne reizes man zaudējis». Un tā bija arī šoreiz - LVU orientēšanās sporta
sekcijas priekšsēdētājs Imants Mētra vienīgais no visiem dalībniekiem atrada
visus KP un savāca maksimālo punktu summu - 114. Viņš ieguva LVU čempiona
nosaukumu. Trešais palika Jānis Korsaks ar 98 punktiem. Tātad prognozes
piepildījušās simtprocentīgi.
Sievietēm uzvaru izcīnīja ekonomiste Līga Eberharde, viņas kontā 53 punkti,
otrā bija Ilze Bērziņa (Ķīmijas fakultāte) - 51 p. un trešā Laimdota Magone no
Ģeogrāfijas fakultātes - 40 p.
Pasniedzēju sacensībās uzvarētājs bija Egons Zablovskis (Fizikas un
matemātikas fakultāte). Pieredzējušais meistars savāca 105 punktus. Tālāk
sekoja Edmunds Tardenaks - 85 punkti un Zigfrīds Račko ar 88 punktiem — abi no
Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas. Absolūti labāko sasniegumu
sievietēm uzrādīja viņu komandas biedre pasniedzēja Inta Grīna - 51 punkts,
otra bija Dina Šitce no fizmatiem, trešā Maija Bauere, arī no PFPL.
KURĀ FAKULTĀTĒ LABĀKIE ORIENTIERISTI?
Mazliet garāki iznāca aprēķini, vērtējot komandu cīņas rezultātus, taču
viens bija skaidrs - fizmatu puišu uzvara gandrīz ar roku sataustāma.
Uzvarētāju sešiniekā vien četras vietas, arī pārējie dalībnieki nestartēja
slikti. Komandas vidējais punktu skaits - 85,5. Ģeogrāfi atpalika par 2,5 р.,
trešie ķīmiķi - 66,5 p. Sieviešu komandu pirmais trijnieks izskatījās gluži
tāds pat, tikai apgrieztā kārtībā - Ķīmijas fakultātei 36,2 ģeogrāfēm 28 р.,
fizmatu izlasei 27 p. Pasniedzēju sacensībās uzvarēja PFPL komanda - 77,2 р.,
nākošās Fizikas un matemātikas, Ķīmijas fakultātes - 67.2 resp. 37,2 p.
>Kad es kā viens no pēdējiem devos uz staciju, pretī nesteigdamies nāca krietni vien novēlojies «orientierists». Savu karti viņš bija nobāzis kabatā un tajā pat nepalūkojās. Jautāju, vai nav mazliet žēl veltīgā starta. «Ak, ko nu», viņš teica, «toties es lieliski atpūtos».”
(E. Jurisons, 1966. gads).
⬅1980
Laika posmā no 1978. līdz 1981. gadam LVU orientēšanās sporta sekciju vada un trenē Andris Kosmačevs.
⬅1999
90. gadu aktīvākie LU orientieristi: Zanda Abzalone, Ģirts Liniņš, Ilmārs Dāvidsons, Ieva Johansone, Agita Klempere, Linda Katlapa, Inga Dambe u.c.
⬅