Janīna Graužine dzimusi 1934. gadā Lietuvā, Biržu pilsētā, jau no agras bērnības nodarbojās ar dažādām fiziskajām aktivitātēm. Skolā spēlēja tautas bumbu, basketbolu, volejbolu.
1954. gadā iestājās Kauņas Fiziskās kultūras institūtā. Jau 2. kursā sāka spēlēt handbolu, kur guva ievērojamus panākumus, kļūstot par daudzkārtēju Lietuvas čempioni un 1957. gadā arī par PSRS čempioni.
Pārvācoties uz Latviju, Janīna Graužine paralēli pasniedzējas un treneres darbam spēlēja handbolu Latvijas izlasē. 1967. gadā tika ievēlēta par vecāko pasniedzēju Fiziskās audzināšanas un sporta katedrā. 1968. gadā viņai par nopelniem zinātniski metodiskajā darbā un augstas klases sportistu sagatavošanā piešķīra docenta zinātnisko nosaukumu. Viņas zinātniski metodiskais darbs saistīts ar handbola spēles apguvi. Janīnai Graužinei ir 19 zinātniski metodiskās publikācijas gan latviešu, gan krievu valodā. Janīnas Graužines metodiskais darbs bija saistīts ar komandas mikroklimata un psiholoģiskā noskaņojuma veidošanu.
Janīna Graužine 1998. gadā intervijā Universitātes avīzē par saviem handbola pirmsākumiem Latvijas Universitātē saka: “Man vienkārši nelika mieru vēlme kaut ko labu paveikt. Es aprunājot ar meitenēm, kuras bez šaubīšanās piekrita trenēties. Arī sporta katedra manu domu ļoti atbalstīja. Turpinājām trenēties, vēlāk arī mums bija iespēja aizbraukt uz Tartu universitāti, kā arī uz Lietuvu, kur spēlējām pret ļoti spēcīgām vienībām. Tas ļāva mums strauji progresēt. Protams, vispirms nācās samierināties tikai ar zaudējumiem, pagāja ilgāks laiks, pirms svinējām pirmās uzvaras. Atceros, kā reiz pat uzdrošinājāmies spēlēt pret pašu “Žalgiri”. Mūs pierunāja uzspēlēt “Žalgiria” treneris un meitenes nenobijās. Pārpildīto tribīņu priekšā gan zaudējām, šķiet, ar 7:24, taču prieks bija par to, spējām tādai slavenai un spēcīgai komandai kā “Žalgiris” iemest 7 vārtus.“ (1998. gads, LU avīze)
⬅
Biruta Puriņa jau pamatskolā aktīvi nodarbojās ar vieglatlētiku un handbolu. Lai gan jāsaka, ka vecāki viņas darbošanos sportā sevišķi neatbalstīja. jo visas sacensības notika vasarā, kad bija jāpalīdz lauku darbos. Īpaši vecāki iebilda, kad bija ravēšanas laiks. Šādos gadījumos bieži palīdzēja handbola treneris Nikolajs Putāns, kurš savā baltajā “žigulītī” sasēdināja gandrīz visu savu komandu un devās palīgā Birutas vecākiem.
Pēc vidusskolas Biruta Puriņa iestājās LVU Ekonomikas fakultātē un tikai tāpēc, ka tur mācījās viņas draudzenes no skolēnu izlases laikiem Ārija Slišāne (Mortuzāne) un Gunta Kauliņa (Simanoviča). No republikas skolēnu izlases LVU šajā laikā mācījās 8 spēlētājas, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc izveidojās spēcīga sieviešu handbola izlase.
Paralēli mācībām un treniņiem LVU Biruta pārstāvēja arī Latvijas izlasi, kas piedalījās dažādās Vissavienības sacensībās. 1978. gadā tika izveidota meistarkomanda “Vārpa”, kura izcīnīja tiesības piedalīties PSRS čempionāta 1. līgā. Biruta Puriņa meistarkomandā “Vārpa” spēlēja līdz 1985. gadam.
1986. gadā Jānis Melbārdis Birutu uzaicināja sporta katedrā par sporta pasniedzēju ar medicīniskās sagatavošanas grupām un handbola izlasi meitenēm. 1993. gadā viņa turpināja strādāt kā sporta metodiķe.
Tā kā Birutai Puriņai visu mūžu blakus ir stāvējis handbols, tad pašsaprotami likās, ka viņa 1998. gadā nodibina veterānu klubu “Vecmeistari”.
Kā veterānu komanda ar Sporta kluba “Universitātes Sports” atbalstu 2000. gadā startēja valsts čempionātā un izcīnīja trešo vietu. Tas bija kā apliecinājums gan sev, gan jaunajiem, ka arī vecmeistari vēl kaut ko var darīt. Notika regulāra piedalīšanās veterānu turnīros Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā.
Birutas Puriņas novēlējums jaunatnei: “Būt aktīvai, mīlēt sportu - savu sporta veidu un vienmēr atrast laiku sevis pilnveidošanai”.
⬅
Jānis Melbārdis dzimis Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
1969. gadā beidzis LVU Ģeogrāfijas fakultāti kā ģeogrāfs - ģeogrāfijas pasniedzējs. 1992. gadā ieguvis pedagoģijas maģistra grādu, 1998. gadā pedagoģijas doktora zinātnisko grādu.
Studiju gados bija aktīvs sportists un LVU izlases komandas sastāvā piedalījās republikas mēroga sacensībās rokasbumbā, distanču slēpošanā, kā arī vadīja sporta darbu Ģeogrāfijas fakultātē. Jānis Melbārdis handbola komandā ar savām organizatoriskajām spējām un centību ātri vien kļuva par vīriešu komandas līderi. 1969. gadā tika ievēlēts par LVU Sporta kluba valdes priekšsēdētāju un sāka strādāt ar LVU vīriešu handbola izlasi. No 1976. gada līdz 1986. gadam Jānis Melbārdis strādāja ar LVU sieviešu rokasbumbas izlases komandu, kas viņa vadībā četras reizes kļuva par LPSR čempioni.
Ievērojams darbs ieguldīts zinātnē - uzrakstītas daudzas zinātniski metodiskas publikācijas, zinātniskie raksti enciklopēdijās un monogrāfijās, piedalījies zinātniskajās konferencēs un semināros.
⬅