1958

1958. gadā LVU Fiziskās audzināšanas un sporta katedrā sāka strādāt Kauņas “Žalgira” spēlētāja, sporta meistare, PSRS čempione Janīna Graužine. Klubs "Žalgiris" tajā laikā handbolā bija viens no spēcīgākajiem Padomju Savienībā. Trīs reizes šī komanda ar Janīnu Graužini sastāvā kļuva par Vissavienības meistarēm. Pabeigusi augstskolu, viņa apprecējās, pārcēlās uz Latviju un tieši ar viņas iniciatīvu aizsākās rokasbumbas attīstība LVU. Pirmās rokasbumbas entuziastes bija Ģeogrāfijas fakultātes meitenes - Aija Ozoliņa, Daina Miķelsone, Alda Ģepse un Irēna Zimina. Pirmie treniņi tika aizvadīti Mežaparka futbola stadionā, jo sākumā tika apgūts lielais 11:11 handbols. Vēlāk populārāks kļuva tieši mazais handbols 7:7, līdz ar to trenēšanās pārsvarā notika sporta zālē.

1962

Par LVU rokasbumbas vīriešu komandas pirmsākumu jāuzskata 1962. gads, kad komanda tiek izveidota no basketbolistiem un pirmo reizi piedalījās Latvijas augstskolu sporta kluba (LASK) spartakiādē rokasbumbā 7:7. 1963. gadā pēc Fiziskās audzināšanas katedras vadītāja Nasona Haina iniciatīvas tiek noorganizēta vīriešu rokasbumbas komanda. LVU vīriešu handbols atdzimst tikai 1963./1964. gada sezonā, kad jau piecus gadus darbojas LVU rokasbumbas sekcija. Šajā sezonā vīriešu komandu sāk trenēt strauji progresējošās sieviešu vienības trenere Janīna Graužine.

1963

Treniņus uzsāka Lauma Ventere, kas vadīja arī rokasbumbas sekciju. Regīna Zvirbule (Daņiļeviča), kas no iesācējas kļuva par tehniskāko spēlētāju Latvijas PSR, Valda Lejniece, Dace Spuda, Gunta Šmite, Lidija Pavlovska un Aleksandrīna Grizāne. Lai sekmētu rokasbumbas attīstību LVU, ar Fiziskās audzināšanas katedras un Sporta kluba atbalstu rokasbumbas sekcija lika pamatus tradicionālajam Draudzības kausam. Šajās sacensībās ik gadus pulcējās Baltijas universitāšu sieviešu un vīriešu komandas. Turnīra “Draudzība” organizēšanas iniciatore bija Fiziskās audzināšanas katedras docente Janīna Graužine, kuru atbalsta kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. Sacensību vieta katru gadu tika mainīta, bet nemainīga paliek turnīra dalībnieku draudzīgā attieksme vienam pret otru. Turnīrs regulāri notiek līdz 1990. gadam.

1964

1964. gadā Latvijas Rokasbumbas federācija labāko spēlētāju sarakstā (21 spēlētāja) iekļauj 6 LVU komandas pārstāves: Aleksandrīnu Grizāni, Regīnu Daņiļeviču, Astrīdi Januļeviču, Valdu Lejnieci, Laumu Venteri un Janīnu Graužini. LVU komandā vēl spēlē Ruta Rožkalne, M. Garkalne, Lidija Pavlovska, M. Līdaka. Trenere Janīna Graužine LVU komandā spēlē 6 gadus.

1966

Pēc vairāku gadu neatlaidīgiem treniņiem 1966. gadā LVU studentes pirmo reizi Latvijas meistarsacīkstēs iegūst 1. vietas, finālā pārspējot daudzkārtējās Latvijas PSR čempiones VEF komandu. Zelta medaļas saņēm Valda Lejniece (komandas kapteine), Regīna Daņiļeviča, Dace Spuda, Lidija Pavlovska, Lauma Ventere, Astrīde Januļeviča, Z. Rimane, Māra Klauža, M. Līdaka, Aleksandrīna Grizāne (vārtsardze). Pirmais meitenes ar panākumu apsveic VEF komandas treneris Laimonis Adamovičs.

1966

1966. gadā komanda piedalās Brestas (Baltkrievija) cietokšņa aizstāvēšanas gadadienai veltītajā turnīrā. Uzvarot Kauņas Fiziskās kultūras un Brestas Pedagoģiskā institūta komandas, mājās atgriežas kā Brestas cietokšņa kausa ieguvējas. Nākošais veiksmīgais 1966. gada starts Vissavienības studentu sporta spēles Gomeļā (Baltkrievija), kur tiek iegūta 3. vieta.

1967

Ieguldītais lielais darbs nesa arvien lielākus augļus. 1967. gadā viena no spēcīgākajām republikas komandām ir LVU sieviešu komanda. Tieši šie panākumi Kišiņevā (Moldova) Latvijas Universitātē padara rokasbumbu par vienu no populārākajiem sporta veidiem. Komandas rezultatīvākā spēlētāja ir Astrīde Januļeviča -17 vārti. Pirmo reizi tiek paredzēta balva “Mis rokasbumba”. To piešķir LVU spēlētājai Dacei Spudai.

1969

1969. gada Latvijas PSR Arodbiedrību 8. spartakiādes sacensībās LVU galda tenisā startēja ar ļoti spēcīgu komandu, kurā bija arī daudzkārtējie republikas čempioni Dz. Lūkina, un Zigismunds Kalniņš. Komandu sacensību finālgrupā LVU savus pretiniekus VEF un RER pārspēja ar 7:1. Arī individuālajā turnīrā vienspēlēs un dubultspēlēs lielāko tiesu medaļu ieguva LVU studenti.

1978

Pamazām LVU komandā veidojas jauns spēlētāju kolektīvs. Spēlētājas beidz augstskolu, vietā stājas citas. Spēcīgākās no viņām trenējas republikas meistarkomandā, pārējās spēles meistarību apgūst, trenējoties LVU rokasbumbas kolektīvā. Pamazām izveidojas spēcīga sieviešu komanda, kas turpmākos četrus gadus pēc kārtas kļūst par republikas čempionēm.

1996

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas LU handbola komanda piedalās Latvijas meistarsacīkstēs un Universiādē.

Mainoties spēlētājiem, mainījās spēles kvalitāte, tāpēc no 1997. gada US komanda atkal spēlē Latvijas meistarsacīkšu 1. līgā. Nāk jauni studenti, veidojās konkurētspējīgs kolektīvs, lai turpinātu LU handbola tradīcijas.

2012

Latvijas handbola čempionātā LU pārstāvniecība atgriežas pēc sešu gadu pārtraukuma. LU handbolisti sāka spēlēt komandā ASK/LU. Handbola komanda ASK/LU startēja Latvijas Handbola virslīgā vīriešiem.

Gan Armijas Sporta klubs (ASK), gan LU klubu atbalstīja finansiāli, savukārt augstskola labākajiem tās studentiem — Kristapam Bārbalam un Ivaram Bāliņam — piedāvāja mācību maksas atvieglojumus.

Viens no pazīstamākajiem handbola spēlētājiem mūsdienās, kurš ir bijis LU students, ir Ingars Dude, Latvijas izlases handbolists, līnijas spēlētājs. Ingars Dude ir kļuvis par pirmo mūsu handbolistu Francijā, pārstāvot pēc spēka otrās līgas klubu Istres.

Ingars Dude bija viens no Latvijas izlases līderiem gan aizsardzībā, gan uzbrukumā 2015. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlēs pret Portugāli un Igauniju.