Aizrautīgs slēpotājs, atlēts, basketbolists un 20. gs. 20. līdz 40. gadu Latvijas sporta dzīves organizators. R. Plūme dibināja un vadīja Latvijas Universitātes Akadēmisko sporta biedrību, vēlāk – “Universitātes Sports”, kā arī bija Latvijas Basketbola Savienības priekšsēdētājs (1925-1935).
⬅
Ar basketbolu sāka nodarboties skolā 15 gadu vecumā. Būdams skolēns, iestājies Latvijas sporta biedrībā un 1928. gadā izcīnīja Latvijas meistara titulu, kā arī pārstāvēja valsti, spēlējot izlasē. 1930. gadā uzbrucējs – centra spēlētājs – pārgāja uz komandu "Universitātes Sports" un kā komandas kapteinis ar panākumiem aizstāvēja LU sporta slavu daudzās sacīkstēs, komandā paliekot līdz 1937. gadam, izcīnot piecas zelta un divas sudraba medaļas Latvijas čempionātos.
Jurciņš studēja grāmatvedību LU Tautsaimniecības fakultātē un bija korporācijas "Beveronia" filistrs. Meistarīgais US basketbolists kā Latvijas basketbola izlases kapteinis pārstāvēja Latviju 1935. gada I Eiropas basketbola meistarsacīkstēs Ženēvā (Šveicē), iegūstot zelta medaļu. Fināla spēlē kā rezultatīvākais spēlētājs Jurciņš guva 11 punktus. Izcilais panākums ir atspoguļots režisora Aigara Graubas 2013. gada filmā "Sapņu komanda 1935". Jurciņš ir piedalījies arī Berlīnes Olimpiskajās spēlēs 1936. gadā un vaigā redzējis tā laika sporta leģendas.
No netiešiem avotiem izriet, ka Jurciņš bijis ap 185 cm garš. Basketbolistu raksturo viņa izkoptā ķermeņa tehnika un teicamais fiziskās sagatavotības līmenis, augstais lēciens un precīzā strīdus bumbu iegūšanas meistarība. Tā laika valsts sacīkšu panākumu laurus dalot, šim apbrīnojamam sportistam pienāktos gandrīz puse.
Redzamais sporta darbonis R. Jurciņš politisko pārmaiņu laikos nespēja šķirties no Rīgas un piedalījās basketbola dzīves atjaunošanā. 1945. gada 18. oktobrī tika arestēts par nelegālu ieroču turēšanu un izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes saņemtā miršanas apliecība liecina, ka viņš miris 1948. gadā. US pārstāvis pieder pie Latvijas sporta ievērojamāko vīru saimes.
⬅
Amerikas Savienotajās Valstīs dzimusī talantīgā basketboliste Alīse Gailīte ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Latvijā 20. gs. 20. gados. Uzsākusi studijas Latvijas Universitātē 20. gs. 30. gados, Gailīte sāka spēlēt US sieviešu basketbola komandā, kļūstot par rezultatīvāko komandas spēlētāju. US komandā spēlētāja kļuva par Latvijas meistari basketbolā 7 reizes pēc kārtas laika periodā no 1934. līdz 1940. gadam. Basketboliste pārstāvēja Latvijas Universitāti dažādos komercturnīros Eiropā, piemēram, Ričioni turnīrā iegūstot 1. vietu 1939. gadā. Gailīte kļuva par Latvijas sieviešu basketbola izlases rezultatīvāko spēlētāju. Pēckara gados uzturējās Rietumvācijā, vēlāk - ASV.
⬅
US basketbolists laika periodā no 1930. līdz 1937. gadam, no 1932. gada studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bijis Latvijas basketbola izlases dalībnieks. US sastāvā kļuvis par četrkārtēju Latvijas basketbola meistaru (1934-1937), kā arī 1935. un 1937. gadā Pasaules Universiādē izcīnīja zelta medaļas izlases sastāvā un sudraba medaļu 1933. gadā. E. Andersons bija aktīvs korporācijas "Beveronia" biedrs, 1938. gadā kļuva par Latvijas Universitātes Prezidija Konventa sporta vadītāju, savukārt 1943.-1944. gadā vadīja Latvijas Basketbola savienību. Izcietis izsūtījuma sūro likteni, atgriezās Rīgā.
⬅
Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes absolvente (1964-1971), Eiropas čempione basketbolā 1964. gadā PSRS izlases sastāvā, daudzkārtēja PSRS čempione un Eiropas kausa ieguvēja, spēlējot TTT komandā (1959-1969), Vispasaules studentu universiādē PSRS izlases sastāvā ieguva 1. vietu. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1967).
1998. gadā apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
⬅
LVU Juridiskās fakultātes students, 1956., 1960. un 1964. gada olimpisko spēļu vicečempions PSRS izlases sastāvā, 1957., 1959. un 1961. gada Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā. 1965. gadā, studiju gados piedaloties LVU čempionātā, izcīna 1. vietu 1966. gada Latvijas PSRS studentu VI spartakiādē un palīdz komandai citās nozīmīgās sacīkstēs.
⬅
LU doktore, ilggadēja LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Sporta centra docente, izcila TTT sieviešu basketbola meistarkomandas spēlētāja un arī kapteine (1962-1975), vienpadsmitkārtēja PSRS čempione, Eiropas izcīņas kausa uzvarētāja, četrkārtēja PSRS Tautu spartakiādes turnīru uzvarētāja, PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare, divkārtēja Latvijas PSR čempione. Tituliem bagātai Latvijas Universitātes pasniedzējai tiek veltīti daudzi slavas vārdi: “.. komandas dvēsele un iedvesmotāja katrai nākošajai spēlei. Viņas dzīves gudrības, enerģijas potenciālu un milzīgo intelektu varētu vēlēties jebkurš” (I. Pāne). Līdzās lielajam basketbolam ir jāpiemin arī Dz. Grundmanes atdeve LU sportam. Daudzpusīga personība: sportiste, kuras ideāls ir Marija Skladovska-Kirī, aizrautīga ģeogrāfe un filmu režisore, no 1989. gada darbojas Latvijas Sporta muzejā, kā arī lasa lekcijas RPIVA un LU. Līdzautore vairākām grāmatām. 1998. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi.
⬅
Latvijas basketbola izlases uzbrucējs (1992-2006), profesionāls basketbolists dažādos Eiropas klubos, dažādu Eiropas un Krievijas klubu treneris, Latvijas izlases galvenais treneris (2011-2017), seškārtējs Latvijas čempions ar iesauku “zelta roka”.
2005. gadā uzsāka trenera karjeru basketbola klubā “Barons/LU” (tagad – Barons kvartāls).
Paralēli profesionāla basketbolista karjerai Ainars Bagatskis ieguvis bakalaura grādu (2001), 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību: sporta un veselības skolotājs (2002) un maģistra grādu (2004) LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē Veselības un sporta izglītības specialitātē.
Bagatskis pasniedzēju atmiņās palicis kā ļoti interesants un ieinteresēts sarunu biedrs, kā arī atsaucīgs students, kurš, būdams brīvs no spēlēm savā klubā, vienmēr palīdzēja LU komandai Universiādes sacensībās un SELL spēlēs.
Par Universitāti Ainars saka: "Universitāte pilnībā mainīja manu skatu uz dzīvi, un, ja es to agrāk būtu zinājis, sen būtu pabeidzis jau otro augstskolu."
Bagatskis ir vienīgais, kurš oficiālās spēlēs Latvijas izlases sastāvā guvis vairāk nekā 1000 punktu (1118).
Ilggadējā basketbola valstsvienības galvenā trenera Armanda Krauliņa īss komentārs: "Man ir prieks, ka Bagatskis palicis basketbolā. Imponē viņa zinātkāre - Ainars ir beidzis divas augstskolas un vēl turpina mācības."
Personība. 100g kultūras. Latvijas «zelta roka» — Ainars Bagatskis (2014. gada 23. septembris)
⬅
LU bijušais lektors un doktorants, basketbola kluba “Latvijas Universitāte” vīriešu komandas galvenais treneris (2010-2011), no 2015. gada Latvijas sieviešu basketbola komandas galvenais treneris, no 2017. gada TTT Rīga sieviešu komandas treneris.
⬅
2010. - 2013. gadu "Latvijas Universitāte" vīriešu basketbola komandas spēlētājs, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 2013. gada absolvents, Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētājs no 2015. gada. Spēlējis dažādos basketbola klubos Ukrainā, Grieķijā un Lietuvā. Šobrīd pārstāv Stambulas basketbola klubu "Darüşşafaka".
⬅