1945

Otrais pasaules karš gandrīz uz desmit gadiem aizkavēja airēšanas attīstību gan Latvijā, gan arī LVU. Tika iznīcinātas un kā nevēlamas atzītas gadu desmitiem veidojušās airēšanas tradīcijas, bija iznīcināts gandrīz viss airēšanas inventārs. Airēšana atdzima, pateicoties nelielam entuziastu pulciņam. Starp tiem minami US pirmskara bijušie biedri: Aleksandrs Fleijs, brāļi Jānis un Augusts Rempēteri u.c. LVU atjaunojās airēšanas sekcija. Par sabiedrisko treneri kļuva Aleksandrs Fleijs. Studentu atsaucība bija liela, bet trūka inventāra.

⬅

1956

Airēšanas akadēmiskajam četriniekam - Maija Brikšena, Maiga Gotfrīda, Tamāra Turka, Zigrīda Siliņa, stūrmane Rita Aldiņa ar stūrmani 2. vieta Vissavienības jaunatnes sacensībās. Šis četrinieks bija Latvijas PSR pirmās “sudraba” meitenes, kuras turpmākajos gados kļuva par vienu no stabilākajām komandām PSRS čempionātos. Četriniekam 1956. gadā piešķīra sporta meistaru goda nosaukumu. 1957. gadā akadēmiskais airēšanas četrinieks ieguva 3. vietu un 1959. gadā ieguva 2. vietu.

⬅